Atkarībā no dažādiem pārtikas materiāliem, kuriem nepieciešama atšķirīga dzesēšanas temperatūra, aukstuma uzglabāšanu var iedalīt augstas temperatūras aukstumā, vidēja un zemā temperatūrā, aukstā uzglabāšanā un īpaši zemas temperatūras saldētavā.
aukstā uzglabāšana augstā temperatūrā
Augstas temperatūras saldētava ir tā, ko mēs saucam par saldētavu un svaigu uzglabāšanu saldētavā, temperatūra parasti ir virs 0 ℃, parasti tiek izmantota augļu un dārzeņu, olu, ārstniecisku materiālu uzglabāšanai, koksnes konservēšanai, sausumam utt. Temperatūra parasti ir ap 0°C, un gaisa dzesēšanai tiek izmantots gaisa dzesētājs.
vidēja zemas temperatūras saldētava
Vidēji zemas temperatūras saldētava ir augstas temperatūras saldēšanas saldētava, temperatūra parasti ir -18 robežās, galvenokārt tiek izmantota gaļas, ūdens produktu un šai temperatūras skalai piemērotu produktu uzglabāšanai.
zemas temperatūras aukstuma uzglabāšana
zemas temperatūras saldētava, kas pazīstama arī kā saldētava, saldētava saldētava, parasti uzglabāšanas temperatūra ir aptuveni -20 ° C ~ -30 ° C, un pārtiku sasaldē gaisa dzesētāji vai īpašas saldēšanas iekārtas.
Īpaši zemas temperatūras saldētava
Īpaši zemas temperatūras saldētava, aukstā uzglabāšana ≤ -30 ℃, galvenokārt tiek izmantota ātri sasaldētai pārtikai, rūpnieciskiem eksperimentiem, medicīniskiem un citiem īpašiem lietojumiem. Salīdzinot ar iepriekšminētajiem trim veidiem, tirgū pieejamajām lietojumprogrammām ir jābūt nedaudz mazākām.
Pēc tam, kad mēs sapratām saldētavas uzglabāšanas temperatūru, mēs saprotamsaldētavas uzglabāšanas jaudas aprēķins.
Aprēķināt saldētavas tonnāžu: (aprēķināts saskaņā ar saldētavas konstrukcijas specifikācijām un attiecīgajiem valsts saldētavas jaudas standartiem):
Saldētavas iekšējais tilpums × tilpuma izmantošanas koeficients × pārtikas vienības svars=saldētavas tonnāža.
Pirmais solis ir aprēķināt faktisko pieejamo un uzglabāšanas telpu saldētavas iekšpusē: Saldētavas iekšējā telpa - ejas telpa, kas jārezervē noliktavā, vieta, ko aizņem iekšējā iekārta, telpa, kas nepieciešama jārezervē iekšējai gaisa cirkulācijai (tilpums var būt tāds, kā parādīts 1. tabulā. Izmantojiet koeficientus, lai novērtētu vai aprēķinātu);
Otrais solis ir noskaidrot glabājamo priekšmetu svaru uz kubikmetru telpas atbilstoši inventāra priekšmetu kategorijai un to reizināt, lai iegūtu, cik tonnu produktu var uzglabāt saldētavā;
500–1000 kubikmetru =0,40;
1001–2000 kubikmetru =0,50;
2001～10000 kubikmetri=0,55;
10001–15000 kubikmetri=0,60.
Piezīme: saskaņā ar mūsu pieredzi faktiskais izmantojamais apjoms ir lielāks par apjoma izmantošanas koeficientu, kas noteikts valsts standartā. Piemēram, valsts standarta 1000 kubikmetri iekšējā tilpuma saldētavas izmantošanas koeficients ir 0,4. Ja tas ir novietots zinātniski un efektīvi, faktiskais izmantošanas koeficients parasti var sasniegt 0,5–0,6.
Pārtikas vienības svars mobilajā saldētavā:
Saldēta gaļa: 0,40 tonnas kubikmetrā;
Saldētas zivis: 0,47 tonnas kubikmetrā;
Svaigi augļi un dārzeņi: 0,23 tonnas kubikmetrā;
Mašīnveidotais ledus: 0,75 tonnas uz kubikmetru;
Saldēta aitas dobums: 0,25 tonnas kubikmetrā;
gaļas izcirtums bez kauliem: 0,60 tonnas kubikmetrā;
Saldēta mājputnu gaļa kastēs: 0,55 tonnas kubikmetrā.
