1. Darbs, enerģija, zirgspēki, dzesēšanas jauda
1 džouls (j)=1 vats (w) × 1 sekunde (s)
(1) Enerģijas vienība:
Nacionālā sistēma: j, kj; Lielbritānijas sistēma: cal, kcal
1 j=0.2388 kal
(2) Strāvas bloks:
Valsts sistēma: w, kw; Lielbritānijas sistēma: kcal/h (kilokalorijas)
1 kcal/h=1.163w
1 kw=860 kcal/h
Bieži lietotās mērvienības: zirgspēki (zs), saldēšanas tonnas RT
1 ZS=735W
1 RT=3,516 kw =3024 kcal/h
Piezīme: Saldēšanas tonnas: tā ir impērijas saldēšanas jaudas vienība. Viena tonna dzesēšanas ir dzesēšanas daudzums, kas nepieciešams, lai 24 stundu laikā sasaldētu vienu tonnu {{0}} grādu ūdens 0 grādu ledū.
Amerikas Savienotās Valstis izmanto 2,{1}} mārciņas (907,2 kg) kā vienu tonnu. Tāpēc 1 ASV saldēšanas tonna=12659 kj/h; tas ir: 1 RT=3.516kw
(3) Attiecība starp zirgspēkiem un dzesēšanas jaudu
Nelielos gaisa kondicionēšanas projektos 1HP attiecas uz dzesēšanas jaudu, ko var ģenerēt, kompresoram ievadot 735 W jaudu. Nozīme atšķiras no vispārējā barošanas bloka. 1ZS šeit tiek aprēķināts, pamatojoties uz energoefektivitātes koeficientu. Japāna parasti uzskata, ka gaisa kondicionēšanas kompresoru vidējais energoefektivitātes koeficients ir 3,4, un dzesēšanas jauda, kas rodas, ievadot 735 W elektroenerģijas, ir 2500 W.
2. Spiediens
Vertikālo spēku, kas iedarbojas uz laukuma vienību, sauc par spiedienu (fiziski sauc par spiedienu). Starptautiskā spiediena mērvienība ir Paskāls, saukts par Pa, izteikts kā Pa.
1 standarta atmosfēras spiediens=0,1 MPa=760mmHG dzīvsudraba kolonna;
1 atmosfēra=1,03323kg/cm2. spiediens;
1MPA=10 atmosfēras spiediens=10,3323kg/cm2;
Tas ir līdzvērtīgs spiedienam 10,332 kg/cm2;
1MPa=1000000 Pa=1.00N/kvadrātmilimetrs=(1/9,8) kilograms spēks/kvadrātmilimetrs.
3. Temperatūra
Visbiežāk izmantotie termometri: dzīvsudraba termometrs un spirta termometrs. Termometru temperatūras skalas parasti ietver: Celsija temperatūras skalu, Fārenheita temperatūras skalu (izmanto Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs) un absolūtās temperatūras skalu.
1) Celsija temperatūras skala (grādi): tā ir temperatūras displeja sistēma, kas izmanto tīra ūdens sasalšanas temperatūru vienā atmosfērā kā 0 grādus un viršanas temperatūru kā 100 grādus. Abas ir sadalītas 100 vienādās daļās, un katra daļa ir iestatīta kā 1 grāds.
2) Absolūtās temperatūras skala (K): ūdens sasalšanas punkts ir iestatīts kā +273,16 K, viršanas punkts ir iestatīts kā 373,16 K, un teorētiski punkts, kurā molekulu termiskā kustība objektā pilnībā apstājas, ir. iestatīt kā absolūtu nulli, tas ir, 0 (K)).
Attiecība starp Celsija temperatūras skalu un absolūtās temperatūras skalu ir šāda: T=t+273.16
3) Fārenheita temperatūras skala (F grāds): ūdens sasalšanas punkts standarta atmosfēras spiedienā ir iestatīts kā 32 grādi F, un viršanas temperatūra ir iestatīta kā 212 grādi F. Starp tām ir 180 vienādas daļas, un katra daļa ir iestatīts kā 1 grāds F. To plaši izmanto Eiropas un Amerikas valstīs.
Starp Celsija un Fārenheita grādiem pastāv šādas konversijas attiecības:
t=5(F-32)/9;
F=9t/5+32;
Formulā:
t - temperatūra Celsija grādos;
F - Fārenheita temperatūra;
4) Sausās spuldzes temperatūra un mitrās spuldzes temperatūra: Sausās spuldzes temperatūra ir temperatūra, ko mēra ar parastu termometru. Mitrās spuldzes temperatūra tiek ietīta ar mitru drānu uz termometra. Temperatūras indikators pazeminās ūdens iztvaikošanas dēļ. Temperatūru šajā laikā sauc par mitrās spuldzes temperatūru.
4. Sildīšana, iztvaicēšana, sašķidrināšana
Siltuma pārneses veidi ir: vadīšana, konvekcija un starojums.
Termiskā konvekcija: termiskā konvekcija ir uzkarsēta šķidruma vai gāzes kustība, lai pārnestu siltumu; Termiskais starojums: termiskais starojums ir siltuma emisija un pārnese infrasarkano staru veidā.
Iztvaikošana: process, kurā viela pāriet no šķidruma uz gāzveida stāvokli. Iztvaicēšanas metodes: iztvaicēšana (virsmas iztvaicēšana), vārīšana (virsmas un iekšējā iztvaicēšana vienlaikus). Pasākumi iztvaikošanas paātrināšanai: paaugstināt temperatūru un samazināt virsmas spiedienu.
Sašķidrināšana: process, kurā viela pāriet no gāzveida uz šķidru stāvokli. Pasākumi sašķidrināšanas paātrināšanai: pazeminiet temperatūru un palieliniet spiedienu.
5. Saprātīgs siltums un latentais siltums
Saprātīga siltuma (jutīgas dzesēšanas) slodze: cietas, šķidras vai gāzveida vielas sildīšana. Kamēr tās forma paliek nemainīga, pēc tam, kad tajā būs absorbēts siltums, vielas temperatūra paaugstināsies. Uzņemtā siltuma daudzumu var parādīt temperatūrā. Tas ir, siltumu, kas nemaina vielas formu, bet izraisa tās temperatūras izmaiņas, sauc par jutīgo siltumu.
Latentā siltuma (latenta dzesēšanas) slodze: Kad šķidrais ūdens tiek uzkarsēts, ūdens temperatūra paaugstinās. Kad tas sasniedz viršanas temperatūru, lai gan siltums tiek nepārtraukti pievienots, ūdens temperatūra nepaaugstinās un paliek viršanas temperatūrā. Pievienotais siltums tikai liek ūdenim pārvērsties ūdens tvaikos, tas ir, pāriet no šķidruma uz gāzveida stāvokli. Šāda veida siltumu, kas nemaina vielas temperatūru, bet izraisa izmaiņas vielas stāvoklī (ko sauc arī par fāzes maiņu), sauc par latento siltumu.
Kopējais siltums ir vienāds ar jūtīgā siltuma un latentā siltuma summu: jutīgais siltums/kopējais siltums=SHR (jūtīgā siltuma attiecība).
6. Saldēšanas/siltuma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas/sekundārais aukstumaģents
Saldēšanas jauda: dzesēšanas jauda attiecas uz kopējo siltuma daudzumu, kas izņemts no slēgtas telpas, telpas vai teritorijas laika vienībā, kad ledusskapis, piemēram, gaisa kondicionieris, darbojas dzesēšanai.
Apkures jauda: Apkures jauda attiecas uz kopējo siltuma vērtību, ko nodrošina gaisa kondicionēšanas sistēma apkures apstākļos vai karstā ūdens sagatavošanas sistēma laika vienībā, parasti W un kW vienībās.
COP: nominālos darbības apstākļos un noteiktos apstākļos, kad gaisa kondicionieris veic siltumsūkņa sildīšanas darbību, sildīšanas jaudas attiecība pret efektīvo ievades jaudu, tās vērtību izsaka W/W.
EER: nominālos darbības apstākļos un noteiktos apstākļos, kad gaisa kondicionieris veic dzesēšanas darbību, dzesēšanas jaudas attiecība pret efektīvo ievades jaudu, tās vērtību izsaka W/W.
Aukstumaģents: Aukstumaģents, kas pazīstams arī kā aukstumaģents, aukstumaģents un dzesētājs, ir vidēja viela, ko izmanto, lai pabeigtu enerģijas pārveidošanu dažādos siltumdzinējos. Šīs vielas bieži tiek pakļautas atgriezeniskas fāzes izmaiņas (piemēram, gāzes-šķidruma fāzes izmaiņas), lai palielinātu jaudu. Piemēram, tvaiks tvaika dzinējos, aukstumaģents ledusskapjos utt. Kad darbojas vispārējais tvaika dzinējs, tas atbrīvo tvaika siltumenerģiju un pārvērš to mehāniskajā enerģijā, lai radītu dzinējspēku; savukārt aukstumaģents ledusskapī tiek izmantots, lai pārnestu siltumu no zemas temperatūras uz augstu temperatūru.
Sekundārais aukstumaģents: Sekundārais aukstumaģents ir starpposma dzesēšanas vide, kas pabeidz siltuma pārnesi no dzesēšanas sistēmas (objekta vai telpas) uz aukstumaģentu netiešās dzesēšanas saldēšanas ierīcē. [1] Šo starpposma dzesēšanas līdzekli sauc arī par otro aukstumaģentu. Gaisa kondicionēšanas inženierijā, rūpnieciskajā ražošanā un zinātniskos eksperimentos saldēšanas ierīces bieži izmanto, lai netieši atdzesētu dzesējamo objektu vai transportētu aukstuma iekārtu radīto aukstuma enerģiju lielos attālumos. Šajā gadījumā iztvaicētājā ir nepieciešams atdzesēt starpproduktu. Pēc tam izmantojiet to, lai atdzesētu dzesējamo objektu. Šo starpproduktu vielu sauc par sālījumu.
7. Piesātinājuma temperatūra un piesātinājuma spiediens
Piesātinājuma temperatūra: pie noteiktā spiediena temperatūra, kas atbilst tam, kad gāzes un šķidruma fāzes sasniedz piesātinājumu. Piesātinājuma temperatūru nosaka tās spiediens. Jo augstāks spiediens, jo augstāka piesātinājuma temperatūra, un otrādi. Kad viela sasniedz piesātinājumu noteiktā spiedienā, tā vienmēr ir noteiktā piesātinājuma temperatūrā.
Piesātinājuma spiediens: noteiktā temperatūrā spiediens, kas atbilst tam, kad gāzes un šķidruma fāzes sasniedz piesātinātu stāvokli. Atkarīgs no temperatūras. Jo augstāka temperatūra, jo augstāks piesātinājuma spiediens un otrādi. Kad viela sasniedz piesātinātu stāvokli noteiktā temperatūrā, tā vienmēr atrodas noteiktā piesātinājuma spiedienā.
Piesātinājuma temperatūras un piesātinājuma spiediena pielietošana Dzesēšanas ierīcēs, lai pielāgotu temperatūru, regulējot spiedienu, bieži tiek izmantota vienlīdzība starp piesātinājuma temperatūru un aukstumaģenta piesātinājuma spiedienu.
Piesātināts šķidrums: šķidrums, kura temperatūra ir vienāda ar atbilstošo piesātinājuma temperatūru pie spiediena, kuram tas ir pakļauts.
Piesātināts tvaiks: pazīstams arī kā "sausais tvaiks", temperatūra ir vienāda ar tvaiku, kas atbilst piesātinājuma temperatūrai zem spiediena.
Piesātināta tvaika spiediens: spiediens, pie kura piesātinātais tvaiks ir līdzsvarā ar šķidrumu.
Pārsātinājums: nelīdzsvarots stāvoklis. Šajā stāvoklī tvaika spiediens ir augstāks par piesātinājuma spiedienu attiecīgajā temperatūrā.
Pārsātināts tvaiks: tvaiks zem līdzsvara stāvoklī. Tās spiediens ir augstāks par piesātinājuma spiedienu attiecīgajā temperatūrā.
Pārkarsēšana: tvaika karsēšanas process līdz temperatūrai, kas augstāka par piesātinājuma temperatūru attiecīgajā spiedienā.
Pārkarsēts tvaiks: tvaiks, kura temperatūra ir augstāka par piesātinājuma temperatūru, kas atbilst tā spiedienam.
Pārkarsēšana: starpība starp pārkarsētā tvaika temperatūru un tā piesātinājuma temperatūru.
Pārdzesēšana: process, kurā šķidrumu atdzesē līdz temperatūrai, kas ir zemāka par piesātinājuma temperatūru attiecīgajā spiedienā.
Pārdzesēts šķidrums: šķidrums, kura temperatūra ir zemāka par piesātinājuma temperatūru, kas atbilst tā spiedienam. Atšķirību starp atdzesētā šķidruma temperatūru un piesātinātā šķidruma temperatūru sauc par "apakšdzesēšanu". Parasti izmanto saldēšanas iekārtās.
8. Mitrums un spiediens
Absolūtais mitrums: ūdens tvaiku daudzums, kas atrodas gaisa tilpuma vienībā.
Relatīvais mitrums: noteiktā temperatūrā attiecība starp faktisko ūdens tvaiku daudzumu (pēc svara) gaisā un ūdens tvaiku daudzumu, ko gaiss var noturēt šajā temperatūrā.
Statiskais spiediens: spiedienu, kas rodas gaisa molekulu neregulāras kustības dēļ, kas skar caurules sienu, sauc par statisko spiedienu. Statisko spiedienu ar atmosfēras spiedienu kā nulles punktu sauc par relatīvo statisko spiedienu. Gaisa statiskais spiediens gaisa kondicionētājos attiecas uz relatīvo statisko spiedienu. Statiskais spiediens ir pozitīvs, ja tas ir augstāks par atmosfēras spiedienu, un negatīvs, ja tas ir zemāks par atmosfēras spiedienu.
Dinamiskais spiediens: attiecas uz spiedienu, kas rodas gaisa plūsmas laikā. Kamēr gaiss plūst gaisa vadā, būs noteikts dinamisks spiediens, un tā vērtība vienmēr būs pozitīva.
Kopējais spiediens: kopējais spiediens ir statiskā spiediena un dinamiskā spiediena algebriskā summa.
9. Meistarība/komforta gaisa kondicionēšana
Komforta gaisa kondicionēšana: paredzēts iekštelpu personālam, un tā mērķis ir radīt ērtu darba vai dzīves vidi, lai uzlabotu darba efektivitāti vai uzturētu labu veselības līmeni. Piemēram, gaisa kondicionētāji rezidencēs, birojos, teātros un universālveikalos.
Procesa gaisa kondicionēšana: mērķis ir apmierināt ražošanas procesa un zinātniskās izpētes vajadzības. Pašlaik gaisa kondicionēšanas dizains galvenokārt ir paredzēts procesa prasību nodrošināšanai, un iekštelpu personāla komforts ir sekundārs. Gaisa kondicionēšana datoru telpās, telefonu sadales telpās, precīzās elektroniskās darbnīcās un dažās speciālās laboratorijās, muzejos utt.
May 13, 2024
Kopējās vienību pārveidošanas un saldēšanas pamati
Nosūtīt pieprasījumu
Produkta kategorija
Jaunākie produkti






